Ekonomiskā krīze – sava veida svētība?

Palielināt attēlu

Šobrīd visas pasaules ekonomika un Latvijas tajā skaitā pārcieš ekonomisko krīzi. Katram tagad jo īpaši smagi ir jācīnās par savu un ģimenes labklājību vai vismaz ciešamu izdzīvošanu. Daudzi tik ļoti cenšas «savilkt galus kopā», ka galu galā tiek pie veselības problēmām un milzīga stresa. Tomēr (gandrīz) pilnīgi katrā lietā šajā pasaulē, ja no sirds pacenšas, var ieraudzīt arī kādu pozitīvo pusi. Tāpēc arī šoreiz uzreiz neatmetu ar roku mantrai par pozitīvo pilnīgi visā un, tici vai nē, arī šī brīža ekonomiskajā pagrimumā atradu kaut ko pozitīvu!

Klausoties vecvecāku un citu tuvinieku stāstus par «dzīvi» kara, okupācijas un citu represiju laikā, sāk šķist, ka šodien mums dzīve ir kā medusmaize. Jo tiešām – mums nav jācīnās par izdzīvošanu vistiešākajā no nozīmēm. Būtībā mums ir viss pats nepieciešamākais normālai eksistencei – ēdiens, jumts virs mums un vēl daudz citu labumu, par kuriem pāris paaudžu vecāki cilvēki neuzdrošinājās pat sapņot. Jā, šobrīd tā visa nodrošināšana prasa lielāku piepūli, nekā gribētos. Un tomēr – izdzīvot var!

Un šeit arī slēpjas lielā ekonomiskās krīzes mākoņa mazmazītiņā (un tomēr – kaut kas ir labāk par neko!) apzeltītā maliņa – mēs vairāk sākam novērtēt to, kas mums ir. Varbūt tieši tas mums ir jāmācās no šī materiāli grūtā brīža – pazemību pret lietām, tomēr pārlieku nepieķeršanos tam, kas mums ir. Jo materiālas vērtības nav patstāvīgas un ir ļoti mainīgas. Varbūt kāds pat pārvērtēs īstās dzīves vērtības, kas nebūt nav nauda. Varbūt tagad, kad līdzekļu nav tik daudz, lai atļautos visas līdzšinējās ekstras un citus komfortu radošos sīkumus, mēs beidzot sapratīsim, ka ne jau naudā slēpjas laime!

Jo patiesi, ja pajautāsim kādam materiāli bagātam cilvēkam, vai viņš ir laimīgs, varbūt viņš tiešām atbildēs, ka ir gan. Bet tā viņš mānīs pats sevi, jo, dziļāk iedziļinoties sevī, viņš sapratīs, ka lietas tam apkārt vai bagātīgais bankas konts viņu nedara laimīgu. Varbūt tieši tāpēc mēs tik maz laika veltām pārdomām par dzīvi un sevi pašu? Jo galu galā mēs varētu saprast, ka, lai kā mēs dzītos pēc vairāk naudas un līdz ar to «labas dzīves», no materiālām vērtībām mēs laimi neiegūsim. Beigās tādi paši, tikai apkrauti ar vairāk mantām un līdz ar to vairāk rūpēm par to saglabāšanu, arī paliksim – ne īsti laimīgi, bet pārāk aizņemti, lai par to domātu.

Pirmajā brīdī šie vārdi var būt pārāk austrumnieciski un nesasniedzami tālu no reālās pasaules un šī brīža dzīves. Tomēr, ja pacenšamies, mēs patiešām varam saskatīt ko labu vai vismaz kādu mācību pilnīgi visā! Galu galā viss, kas mums ir vajadzīgs, nemaksā neko vai ļoti maz! Galvenais, lai mums būtu kāds cilvēks vai dzīvība citādā veidolā, kura sildītu sirdi! Tāpēc atceries izbaudīt dzīvi un mazos dzīves prieciņus, nevis uztraukties par vairāk vai mazāk nevajadzīgām lietām!